{"id":33,"date":"2020-12-19T16:27:52","date_gmt":"2020-12-19T19:27:52","guid":{"rendered":"https:\/\/estudobiblico.org\/lv\/?p=33"},"modified":"2020-12-19T16:27:52","modified_gmt":"2020-12-19T19:27:52","slug":"patiesa-atputa","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/patiesa-atputa\/","title":{"rendered":"Paties\u0101 atp\u016bta"},"content":{"rendered":"<p>Kristus ir atp\u016bta, \u012bsts veldz\u0113jums noguru\u0161ajiem, jo \u200b\u200bcaur Vi\u0146u ir iesp\u0113jama patiesa piel\u016bg\u0161ana.<\/p>\n<hr \/>\n<h2 style=\"text-align: center\"><span style=\"text-decoration: underline\">Paties\u0101 atp\u016bta<\/span><\/h2>\n<p style=\"text-align: center\"><strong>\u201cUz ko vi\u0146\u0161 teica: \u0160\u012b ir atp\u016bta, dodiet atp\u016btu noguru\u0161ajiem; un tas ir atspirdzin\u0101jums; bet vi\u0146i neklaus\u012bja \u201d(<\/strong>Is 28:12)<\/p>\n<p>Da\u017eu ebreju poz\u012bciju piekrit\u0113ji bie\u017ei uzdod \u0161\u0101dus jaut\u0101jumus, lai apstiprin\u0101tu savas pretenzijas par sabatu: Kas sabata piel\u016bgsmes dienu, ned\u0113\u013cas sept\u012bto dienu, nomain\u012bja pret sv\u0113tdienu, ned\u0113\u013cas pirmo dienu? Kad \u0161\u012bs izmai\u0146as tika veiktas? Vai Dievs pilnvaroja \u0161\u012bs izmai\u0146as?<\/p>\n<p>\u0160ie jaut\u0101jumi satur da\u017eus j\u016bdaisma m\u0101c\u012bbas elementus, jo tie mekl\u0113ja atgrie\u0161anos pie Mozus bausl\u012bbas un apgraiz\u012b\u0161anu un sabatus pasniedza k\u0101 b\u016btiskus elementus, lai kristietis tiktu izgl\u0101bts. Apgraiz\u012btajiem (j\u016bdaizniekiem) apustulis P\u0101vils sniedza \u0161\u0101du atbildi:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cJo m\u0113s esam apgraiz\u012btie, kas kalpojam Dievam gar\u0101 un god\u012bb\u0101 J\u0113z\u016b Krist\u016b un neuzticamies miesai\u201d<\/strong> (Fil. 3: 3).<\/p>\n<p>No P\u0101vila atbildes mums ir divi j\u0113dzieni:<\/p>\n<ul>\n<li>Patiesai apgraiz\u012b\u0161anai ir j\u0101kalpo Dievam gar\u0101, jo tikai tie, kas pak\u013cauti Kristus apgraiz\u012b\u0161anai, kalpo Dievam, kas netiek dar\u012bts priek\u0161\u0101di\u0146\u0101, bet notiek sird\u012b, kur tiek izdz\u012bts viss gr\u0113ka \u0137ermenis. <strong>\u201cKur\u0101 gad\u012bjum\u0101 j\u016bs ar\u012b esat apgraiz\u012bts ar apgraiz\u012b\u0161anu, kas nav izdar\u012bta ar roku miesas gr\u0113ku \u0137erme\u0146a laup\u012bjum\u0101, Kristus apgraiz\u012b\u0161ana\u201d<\/strong> (Kol 2:11). Tikai Krist\u016b cilv\u0113ks var izpild\u012bt bausl\u012bbu, jo tikai caur Vi\u0146u ir iesp\u0113jams veikt apgraiz\u012b\u0161anu bez cilv\u0113ka, sirds pal\u012bdz\u012bbas.<strong>\u00a0\u201cT\u0101p\u0113c apgraiziet savas sirds priek\u0161\u0101di\u0146u un vairs nenocietiniet kaklu\u201d <\/strong>(5. Mozus 10:16; Jer 4: 4);<\/li>\n<li>Kristietis neslav\u0113jas par to, kas attiecas uz miesu (\u0123enealo\u0123ija, apgraiz\u012b\u0161ana, taut\u012bba, dienas, sv\u0113tki utt.), Piem\u0113ram, ir c\u0113lu\u0161ies no \u0100brah\u0101ma miesas, kas ir apgraiz\u012bti, piedal\u0101s bausl\u012bbas sv\u0113tkos, upur\u0113 saska\u0146\u0101 ar likums, p\u0101r\u0113jais \u0137ermenis noteikt\u0101s dien\u0101s utt.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Citiem v\u0101rdiem sakot, apustulis P\u0101vils skaidri nor\u0101da, ka kristietis Dievam kalpo nevis p\u0113c miesas, bet gan gar\u0101. Bet k\u0101 cilv\u0113ks gar\u0101 kalpo Dievam? Vai nav noteikta vieta? Piem\u0113rota diena \u0161\u0101dam dievkalpojumam?<\/p>\n<p>Kad cilv\u0113ks saista piel\u016bg\u0161anu ar priek\u0161metiem, dien\u0101m, ball\u012bt\u0113m, upuriem utt., Tas notiek t\u0101p\u0113c, ka vi\u0146\u0161 nezina, ko noz\u012bm\u0113 piel\u016bgt gar\u0101, k\u0101 ar\u012b to, k\u0101 noteikt Dieva taisn\u012bbu. Gar\u0101 piel\u016bg\u0161ana ir iesp\u0113jama tikai tiem, kas ir dzimu\u0161i no jauna, tas ir, tie ir atkal rad\u012bti caur Dieva v\u0101rdu, neizs\u012bksto\u0161o s\u0113kli\u0146u.<\/p>\n<p>Ar eva\u0146\u0123\u0113lija starpniec\u012bbu, kas ir Dieva sp\u0113ks, Dievs nodibina savu taisn\u012bgumu, tas ir, Vi\u0146\u0161 ir tas, kur\u0161 attaisno cilv\u0113ku, pamatojoties uz vi\u0146a sp\u0113ku, kas ir eva\u0146\u0123\u0113lijs (Rom. 1:16\u201317).<\/p>\n<p>Kristus ir Sabata, paties\u0101 atp\u016bta, lordijs, kuram patiesie piel\u016bdz\u0113ji tiek rad\u012bti atbilsto\u0161i tam, ko t\u0113vs mekl\u0113. Visiem, kas ien\u0101k caur Kristu, nav j\u0101uztraucas par piel\u016bgsmes vietu (Samariju vai Jeruzalemi) vai par dievkalpojuma laiku (dien\u0101m), jo Kristus ir apsol\u012btie p\u0113cn\u0101c\u0113ji, un l\u012bdz ar vi\u0146a atn\u0101k\u0161anu piel\u016bdz\u0113jiem ir pien\u0101cis laiks piel\u016bgt T\u0113vu. paties\u012bb\u0101 un taisn\u012bb\u0101\u00a0<strong>\u201cTad kam paredz\u0113ts likums? Vi\u0146a tika ordin\u0113ta p\u0101rk\u0101pumu d\u0113\u013c, l\u012bdz n\u0101ca p\u0113cn\u0101c\u0113ji, kam dots sol\u012bjums; un e\u0146\u0123e\u013ci to nodeva starpnieka rok\u0101 \u201d(<\/strong>Gal 3:19); &#8220;J\u0113zus vi\u0146ai sac\u012bja: Sieviete, tici man, ka pien\u0101k stunda, kad ne \u0161aj\u0101 kaln\u0101, ne Jeruzalem\u0113 tu piel\u016bgsi T\u0113vu. Tu piel\u016bdz to, ko nezini; m\u0113s m\u012blam to, ko zin\u0101m, jo \u200b\u200bpest\u012b\u0161ana n\u0101k no ebrejiem. Bet n\u0101k stunda, un tagad ir t\u0101, kad patiesie piel\u016bdz\u0113ji piel\u016bgs T\u0113vu gar\u0101 un paties\u012bb\u0101; t\u0101p\u0113c, ka T\u0113vs mekl\u0113 tos, kas vi\u0146u piel\u016bdz. Dievs ir Gars, un tiem, kas vi\u0146u piel\u016bdz, j\u0101piel\u016bdz vi\u0146u gar\u0101 un paties\u012bb\u0101 \u201d(J\u0101\u0146a 4:21 -24).<\/p>\n<p>J\u0113zus samarietim skaidri nor\u0101da, ka notiek T\u0113va pilnvarotas p\u0101rmai\u0146as (J\u0101\u0146a 4:23).<\/p>\n<p>Kristus iedibin\u0101taj\u0101s p\u0101rmai\u0146\u0101s sv\u0113tku dienas, jaunie m\u0113ness, sestdienas utt. Vairs nav svar\u012bgas, tagad ir svar\u012bgi b\u016bt jaunai rad\u012bbai, jo tas, kas vecaj\u0101 der\u012bb\u0101 \u0161\u0137ita atkar\u012bgs no konkr\u0113tas vietas un laika, J\u0113zus izr\u0101d\u012bj\u0101s iesp\u0113jams tie\u0161i taj\u0101 br\u012bd\u012b un taj\u0101 pa\u0161\u0101 viet\u0101 (Gal. 6:15). Laiks ir pien\u0101cis!<\/p>\n<p>J\u016bdi uzskat\u012bja, ka noteikt\u0101s dienas ir nepiecie\u0161amas piel\u016bg\u0161anai, izce\u013cot sabata dienu starp t\u0101m, ta\u010du Kristus par\u0101d\u012bja, ka patiesa piel\u016bg\u0161ana ir iesp\u0113jama tikai ar Dieva sp\u0113ku, kas ir Kristus. Vi\u0146\u0161 visu laiku main\u012bja piel\u016bgsmi, kas bija noteikt\u0101s dien\u0101s, ned\u0113\u013c\u0101s, pavado\u0146os utt., Un vieta apst\u0101j\u0101s tikai Jeruzalemes pils\u0113t\u0101, lai b\u016btu visur, jo l\u012bdz ar Mesijas \u013cau\u017eu atn\u0101k\u0161anu tie k\u013cuva par upuri, templi un gara m\u0101jvietu (1Ko 3:16).<\/p>\n<p>P\u0113c Kristus ieviestaj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m cilv\u0113kam nav j\u0101s\u016bdzas, ka nav laika piel\u016bg\u0161anai, pamatojoties uz veco argumentu, ka \u0161\u012b vieta bija t\u0101lu vai ka bija j\u0101gaida konkr\u0113ti laiki, piem\u0113ram, dienas, m\u0113ne\u0161i, jaunm\u0113ne\u0161i, ned\u0113\u013cas, sestdienas, utt.<\/p>\n<p>Pirms Mesijas iest\u0101\u0161an\u0101s gr\u0113ks tika p\u0101rkl\u0101ts tikai ar dz\u012bvnieku asin\u012bm, kas p\u0101rst\u0101v\u0113ja Dieva turpm\u0101ko darbu, p\u0101rejo\u0161ais noteikti tiks aizst\u0101ts, jo tikai Dieva J\u0113rs dar\u012bs perfektu darbu: at\u0146ems pasaules gr\u0113ku.<\/p>\n<p>Tagad temp\u013cu, priesteru un dz\u012bvu upuru st\u0101vokl\u012b cilv\u0113ki jebkur\u0101 laik\u0101 un jebkur\u0101 viet\u0101 var nest slav\u0113\u0161anas upurus, kas ir Kristus apliecino\u0161o l\u016bpu aug\u013ci (Ebr 13:15; Rom 12: 1), jo tie ir Dieva templis un br\u012bvi piek\u013c\u016bt \u017e\u0113last\u012bbas tronim (1. P\u0113t. 2: 5; Ebr. 10:19).<\/p>\n<p>Izmis\u012bgais ikdienas dz\u012bves ritms nav \u0161\u0137\u0113rslis kalpo\u0161anai Dievam, jo \u200b\u200btagad tas vairs netiek apkalpots, pamatojoties uz burta vecumu, bet tas tiek pasniegts Dievam, pateicoties Sv\u0113t\u0101, kas ir Kristus, zin\u0101\u0161an\u0101m (Rom. 10: 2; Pv. 9:10).<\/p>\n<p>Kad J\u0113zus pied\u0101v\u0101ja atp\u016btu, atvieglojumu noguru\u0161ajiem un apspiestajiem, vi\u0146\u0161 nepied\u0101v\u0101ja risin\u0101jumu cilv\u0113ku ikdienas probl\u0113m\u0101m, jo \u200b\u200bikdienas nogurums visiem v\u012brie\u0161iem ir piem\u0113rots \u0112den\u0101 notiku\u0161\u0101 sprieduma rezult\u0101t\u0101. Zemes eksistence vienm\u0113r b\u016bs saspringta, jo, k\u0101 Dievs noteica, D\u0113lam, kur\u0161 liek T\u0113va gribai, b\u016btu pretrun\u012bgi ar vi\u0146u pretrun\u0101 (1. Moz. 3:17). Ja cilv\u0113ks gaida Krist\u016b ar \u0161o dz\u012bvi saist\u012btu jaut\u0101jumu d\u0113\u013c, vi\u0146\u0161 ir no\u017e\u0113lojam\u0101kais no cilv\u0113kiem, jo \u200b\u200bDievs ir noteicis no vi\u0146a izrieto\u0161o darbu un cie\u0161anas (Ec 3:10); <strong>&#8220;Ja m\u0113s ceram uz Kristu tikai \u0161aj\u0101 dz\u012bv\u0113, m\u0113s esam no\u017e\u0113lojam\u0101kie no visiem cilv\u0113kiem&#8221;<\/strong> (1Ko 15:19).<\/p>\n<p>Bet, ko J\u0113zus pied\u0101v\u0101ja, kad vi\u0146\u0161 teica:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cN\u0101ciet pie manis visi, kas esat noguru\u0161i un nomoc\u012bti, un es j\u016bs atbr\u012bvo\u0161u. Uz\u0146emiet manu j\u016bgu un m\u0101cieties no manis, kas esmu l\u0113npr\u0101t\u012bgs un zemu sirdi; un j\u016bs atrad\u012bsit atp\u016btu sav\u0101m dv\u0113sel\u0113m. <\/strong><strong>Jo mans j\u016bgs ir viegls un mana nasta viegla \u201d(<\/strong>Mt 11:28 -30)?<\/p>\n<p>\u00a0Vi\u0146\u0161 pied\u0101v\u0101ja atvieglojumu tiem, kas pak\u013cauti gr\u0113ka j\u016bgam, un atp\u016btu tiem, kas nesa Mozus likuma smago nastu. J\u0113zus n\u0101ca, lai gl\u0101btu zaud\u0113to un nepie\u0161\u0137irtu cilv\u0113kiem eksistenci\u0101lu kvalit\u0101ti.<\/p>\n<p>\u0122imenes, darba, stresa, \u0113diena kvalit\u0101tes, atva\u013cin\u0101jumu utt. Probl\u0113mas ir jaut\u0101jumi, kurus cilv\u0113ks var un kuriem ir j\u0101atrisina, jo tas ir da\u013ca no vi\u0146a iek\u0161\u0113j\u0101s attieksmes (gribas), un tas piln\u012bb\u0101 ir atkar\u012bgs no v\u012brie\u0161iem pest\u012b\u0161ana no cilv\u0113ka neiesp\u0113jam\u0101 gr\u0113ka nosod\u012bjuma ir Dieva zi\u0146\u0101 (Mt 19:26).<\/p>\n<p>Atvieglojums ikdienas probl\u0113m\u0101m nav ar\u012b sestdien\u0101 vai sv\u0113tdien\u0101, bet gan sekojot Kristus br\u012bdin\u0101jumam:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cEs jums to esmu teicis, lai jums b\u016btu miers man\u012b; pasaul\u0113 jums b\u016bs cie\u0161anas, bet esiet labv\u0113l\u012bgi, es pasauli esmu uzvar\u0113jis \u201d(<\/strong>J\u0101\u0146a 16:33).<\/p>\n<p>K\u0101rt\u012bba ir skaidra:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cT\u0101p\u0113c nejaut\u0101jiet, ka j\u016bs \u0113dat vai dzerat, un neesiet nemier\u012bgs\u201d <\/strong>(L\u016bkas 12:29), jo:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201dBet dievbij\u012bba ar apmierin\u0101jumu ir liels ieguvums. T\u0101p\u0113c, ka m\u0113s neko neesam ien\u0101ku\u0161i \u0161aj\u0101 pasaul\u0113, un ir skaidrs, ka m\u0113s no t\u0101s neko nevaram pa\u0146emt. Tom\u0113r, ja mums ir uzturl\u012bdzek\u013ci un ar ko sevi apsegt, b\u016bsim ar to apmierin\u0101ti \u201d(<\/strong>1. Tim. 6: 6\u20138).<\/p>\n<p>P\u0101r\u0113jais noguru\u0161ajiem un apspiestajiem apsol\u012btais ir tas, lai cilv\u0113ks n\u0101ktu baroties ar Kristu, jo tie\u0161i Vi\u0146\u0161 dod m\u016b\u017e\u012bgo dz\u012bvi (J\u0101\u0146a 6:57). P\u0113c dal\u012bbas mies\u0101 un asin\u012bs cilv\u0113ks paliek Krist\u016b un Kristus un T\u0113vs cilv\u0113k\u0101 (J\u0101\u0146a 15: 4-5).<\/p>\n<p>J\u016bdaizeri sveica sabatu k\u0101 \u201catp\u016btas\u201d dienu, par kuru likum\u0101 bija teikts, ka Dievs \u0161aj\u0101 dien\u0101 atp\u016bt\u0101s (1. Moz. 1:31), tom\u0113r J\u0113zus skaidri saka, ka vi\u0146a T\u0113vs darbojas l\u012bdz \u0161im un ar\u012b Vi\u0146\u0161 kas par\u0101da, ka sabati, kas attiecas uz ned\u0113\u013cas dien\u0101m, ir alegorija Kristum, p\u0101r\u0113jiem noguru\u0161ajiem un apspiestajiem (J\u0101\u0146a 5:17).<\/p>\n<p>Tagad Kristus, debesu un zemes rad\u012bt\u0101js (J\u0101\u0146a 1: 3; Kol 1:16), visu rad\u012bjis l\u012bdz sestajai dienai, sept\u012btajai, kad vi\u0146\u0161 atp\u016bt\u0101s, tom\u0113r 1. Mozus atsauc\u0101s tikai uz \u0161\u012bs pasaules dabisko k\u0101rt\u012bbu. kas ir redzami cilv\u0113ka ac\u012bm (pirm\u0101 rad\u012b\u0161ana), tas ir, tas attiecas uz liet\u0101m, kas nav m\u016b\u017e\u012bgas <strong>\u201cUn Dievs redz\u0113ja visu, ko vi\u0146\u0161 bija dar\u012bjis, un viss bija \u013coti labi. P\u0113cpusdiena un r\u012bts pag\u0101ja; t\u0101 bija sest\u0101 diena. T\u0101tad debesis, zeme un viss taj\u0101s bija pabeigts. Sept\u012btaj\u0101 dien\u0101 Dievs jau bija paveicis paveikto darbu, un taj\u0101 dien\u0101 vi\u0146\u0161 atp\u016bt\u0101s. Dievs sv\u0113t\u012bja sept\u012bto dienu un iesv\u0113t\u012bja vi\u0146u, jo uz vi\u0146a vi\u0146\u0161 atp\u016bt\u0101s no visa darba, ko bija dar\u012bjis rad\u012bb\u0101 \u201d(<\/strong>1.Moz.1: 31; 1.Moz.2: 3).<\/p>\n<p>Sept\u012btaj\u0101 dien\u0101 Kristus atp\u016bt\u0101s, lai nosl\u0113gtu darbus, kas attiecas uz cilv\u0113ku pasauli;<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>&#8220;Bet k\u0101 rakst\u012bts: Tas, ko acs neredz\u0113ja, un auss nedzird\u0113ja, un cilv\u0113ka sird\u012b t\u0101 ar\u012b neg\u0101ja, t\u0101s ir lietas, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas vi\u0146u m\u012bl&#8221; (1Ko 2: 9); <\/strong><\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>&#8220;Bet, kad Kristus atn\u0101ca, n\u0101kotnes mantu augstais priesteris caur liel\u0101ku un piln\u012bg\u0101ku tabernakulu, kas nav izgatavots ar rok\u0101m, tas ir, ne ar \u0161\u012bs rad\u012b\u0161anas pal\u012bdz\u012bbu&#8221;<\/strong> (Ebr 9:11).<\/p>\n<p>Fakts, ka tika pierakst\u012bts, ka Kristus atp\u016bt\u0101s sept\u012btaj\u0101 dien\u0101, nav t\u0101p\u0113c, ka Vi\u0146\u0161 b\u016btu noguris t\u0101, it k\u0101 vi\u0146am b\u016btu vajadz\u012bgs br\u012bvais laiks vai aizmigusi (Ps 121: 1), bet t\u0101 m\u0113r\u0137is dr\u012bz\u0101k ir br\u012bdin\u0101t cilv\u0113kus, ka ir atp\u016bta un atp\u016bta. Kristus.<\/p>\n<p>Izmantojot 2. Mozus 20. noda\u013cas 11. pantu, lai teiktu, ka cilv\u0113ks ir sv\u0113t\u012bts, ka vi\u0146\u0161 tur ned\u0113\u013cas sept\u012bto dienu, vi\u0146i aizmirst uzskat\u012bt, ka sept\u012btaj\u0101 dien\u0101 vi\u0146\u0161 atp\u016bt\u0101s (nosl\u0113dz\u0101s) visu rad\u012bja vi\u0146\u0161, nevis cilv\u0113ki. Kas atp\u016bt\u0101s no visa, ko vi\u0146\u0161 bija dar\u012bjis, bija Dievs, nevis cilv\u0113ki, k\u0101 las\u0101m:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cJo se\u0161\u0101s dien\u0101s Tas Kungs rad\u012bja debesis un zemi, j\u016bru un visu, kas taj\u0101s bija, un sept\u012btaj\u0101 dien\u0101 atp\u016bt\u0101s; t\u0101p\u0113c Tas Kungs sv\u0113t\u012bja sabatu un to sv\u0113t\u012bja \u201d(<\/strong>2. Moz. 20:11; 2. Moz. 31:17).<\/p>\n<p>K\u0101p\u0113c Dievs s\u0101kotn\u0113ji no\u0161\u0137\u012bra sabata dienu no cit\u0101m dien\u0101m? Kalpot k\u0101 atg\u0101din\u0101jums, ka atp\u016btu dod Dievs<strong>\u00a0\u201cAtcerieties v\u0101rdu, ko Mozus, T\u0101 Kunga kalps, jums s\u016bt\u012bja, sac\u012bdams: Tas Kungs, j\u016bsu Dievs, jums dod atp\u016btu un dod jums \u0161o zemi\u201d<\/strong> (Joz. 1:13). Bet, t\u0101 k\u0101 vi\u0146i nev\u0113l\u0113j\u0101s dzird\u0113t un atp\u016bsties Diev\u0101\u00a0<strong>\u201cJo \u0112\u0123ipte tev pal\u012bdz\u0113s velti un bez m\u0113r\u0137a; T\u0101p\u0113c es kliedzu par to: j\u016bsu sp\u0113ks neb\u016bs kluss \u201d(<\/strong>Jes 30: 7).<\/p>\n<p>Kaut ar\u012b Dieva v\u0101rd\u0101 ir sv\u0113t\u012bba, jo no visa, kas n\u0101k no Dieva mutes, cilv\u0113ks dz\u012bvos (5. Mozus 8: 3), bet sabata r\u012bkojum\u0101 tur\u0113ja l\u0101stu.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cTiks nostr\u0101d\u0101tas se\u0161as dienas, bet sept\u012bt\u0101 diena ir Kungam sv\u0113ts atp\u016btas sabats; kas sabat\u0101 veic k\u0101du darbu, tas noteikti nomirs \u201d(<\/strong>2. Moz. 31:15).<\/p>\n<p>Jebkur\u0161 no cilv\u0113kiem, kas dzird\u0113ja (tic\u0113ja) Dieva v\u0101rdam, dz\u012bvos, kas noz\u012bm\u0113, ka vi\u0146i ir miru\u0161i noziegumos un gr\u0113kos. L\u012bdz ar bausl\u012bbas iest\u0101\u0161anos J\u0113kaba \u200b\u200bb\u0113rniem papildus atdal\u012b\u0161anai no Dieva, atsve\u0161in\u0101tam, miru\u0161am, ja vi\u0146\u0161 ned\u0113\u013cas sept\u012btaj\u0101 dien\u0101 nepaliks mier\u0101, draud\u0113s ar\u012b fizisks sods: fiziska n\u0101ve.<\/p>\n<p>Dievs v\u0113las vi\u0146us saprast, ka, ja vi\u0146i tic\u0113tu, ka vi\u0146i ieies apsol\u012btaj\u0101 atp\u016bt\u0101<strong>\u00a0\u201cJo j\u016bs v\u0113l neesat ieguvis p\u0101r\u0113jo mantojumu, ko Tas Kungs, j\u016bsu Dievs, jums dod. Bet j\u016bs ejat p\u0101ri Jord\u0101nai un dz\u012bvosiet zem\u0113, kas liks jums mantot To Kungu, savu Dievu. un vi\u0146\u0161 \u013caus jums atp\u016bsties no visiem j\u016bsu ienaidniekiem, kas jums ir apk\u0101rt, un j\u016bs dz\u012bvosiet dro\u0161i \u201d(<\/strong>5. Mozus 12: 9\u201310), bet, kad vi\u0146i nov\u0113rs\u0101s no paklaus\u012bbas vi\u0146am, vi\u0146\u0161 dusm\u0101s zv\u0113r\u0113ja, ka Isra\u0113la \u013caudis neieies vi\u0146a atp\u016bt\u0101 ( Ebr.4: 1).<\/p>\n<p>T\u0101pat k\u0101 visas lietas, kas tika ievietotas tabernakul\u0101, ir att\u0113li, sabats tika izmantots ar\u012b k\u0101 att\u0113ls, lai par\u0101d\u012btu, ka tam, kas netic, nav dz\u012bv\u012bbas. Kaut ar\u012b br\u012bdin\u0101ja, ka Dievs vi\u0146us nepie\u0146\u0113ma un ka vi\u0146u sv\u0113tki, sestdienas utt. vi\u0146i bija nepanesami, cilv\u0113ki turpin\u0101ja kalpot alegorij\u0101m, nevis Dievam\u00a0<strong>\u201cTurpiniet nest velt\u012bgus ziedojumus; v\u012braks man ir riebums, un jaunie m\u0113ness, sestdienas un sapul\u010du sasauk\u0161ana; Es nevaru iztur\u0113t netaisn\u012bbu, pat ne svin\u012bgo sapulci. J\u016bsu jaunie m\u0113ness un j\u016bsu svin\u012bbas, mana dv\u0113sele tos ien\u012bst; tie man jau ir smagi; Man ir apnicis vi\u0146us ciest \u201d(<\/strong>Is 1:13 -14).<\/p>\n<p>Bet kristie\u0161i, t\u0101 k\u0101 vi\u0146i tic\u0113ja Kristum, jau ir devu\u0161ies apsol\u012btaj\u0101 atp\u016bt\u0101 (Ebr.4: 3), kad vi\u0146i atrodas Debesu apgabalos Krist\u016b (Ef. 2: 6). K\u0101p\u0113c kristie\u0161i devu\u0161ies atp\u016bsties? T\u0101 k\u0101 vi\u0146i tika atdz\u012bvin\u0101ti kop\u0101 ar Kristu, tas ir, vi\u0146i tika aug\u0161\u0101mcelti kop\u0101 ar Vi\u0146u, t\u0101p\u0113c vi\u0146i ir atp\u016btu\u0161ies (Ef 2: 5; Co 3: 1).<\/p>\n<p>T\u0101p\u0113c katru reizi, kad kristietis apl\u016bko likumu un t\u0101 bau\u0161\u013cus, vi\u0146am j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka viss mums ir atst\u0101ts k\u0101 piem\u0113rs (1.Ko 10:11), nevis k\u0101 uzlik\u0161ana.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cPaties\u012bb\u0101 Sv\u0113tajam Garam un mums \u0161\u0137ita labi uzlikt jums vairs ne tikai nastu, bet gan \u0161\u012bs nepiecie\u0161am\u0101s lietas: ka j\u016bs atturaties no elkiem upur\u0113taj\u0101m liet\u0101m un no asin\u012bm, no nosmaku\u0161\u0101s miesas un prostit\u016bcijas, no kur\u0101m jums labi iet, ja j\u016bs paturat sevi. Ej labi \u201d(<\/strong>Ap 15:28 -29), bet ikvienam, kur\u0161 pl\u0101no iev\u0113rot jebkuru likuma aspektu, ir pien\u0101kums iev\u0113rot visu likumu <strong>&#8220;Un es atkal protest\u0113ju pret katru cilv\u0113ku, kur\u0161 \u013cauj sevi apgraiz\u012bt, kuram ir j\u0101pilda visi likumi&#8221;<\/strong> (Gal. 5: 3).<\/p>\n<p>Kristietim da\u017ei B\u012bbeles fragmenti ir j\u0101analiz\u0113 ar apdom\u012bbu, jo j\u016bdaisma telpu piekrit\u0113ji izmanto da\u017eus pantus, lai uzspiestu t\u0101du praksi, kas Kristus draudzei nav laba. Piem\u0113ram, vi\u0146i cit\u0113 L\u016bkas 4. noda\u013cas 16. pantu, lai teiktu, ka Kristus izmantoja sabatu, lai piel\u016bgtu Dievu, tom\u0113r teksts v\u0113las tikai pier\u0101d\u012bt, ka m\u0101c\u012bt sinagog\u0101s bija vi\u0146a prakse (L\u016bkas 4:15) un ka reiz tas notika Sestdien uz sinagogu N\u0101caret\u0113 (L\u016bkas 4:16). ES br\u012bnos k\u0101p\u0113c? Vai tas nebija t\u0101p\u0113c, ka ebreji sestdien apmekl\u0113ja sinagogu? Protams, vi\u0146\u0161 sestdien dev\u0101s uz sinagog\u0101m, jo \u200b\u200bebreji sestdien apmekl\u0113ja templi.<\/p>\n<p>Viena lieta ir dro\u0161a: saska\u0146\u0101 ar farizeju sagroz\u012bto viedokli Kristus m\u0101cek\u013ci dar\u012bja to, kas sabat\u0101 bija uzlikts veto, un J\u0113zus p\u0101rmeta farizejiem, ka vi\u0146i pamudin\u0101ja vi\u0146us iem\u0101c\u012bties \u201ces gribu \u017e\u0113last\u012bbu, nevis upurus\u201d noz\u012bmi (Mt 12: 7). Tas ir, vi\u0146iem n\u0101c\u0101s uzzin\u0101t, ka Dievs mekl\u0113 sabata dien\u0101 ierobe\u017eojumus, nevis cilv\u0113ku upurus (s 6: 6). \u0160aj\u0101 tekst\u0101 J\u0113zus par\u0101da, ka sabats ir tikai upuris, un Tas Kungs, kur\u0161 dod atp\u016btu, sagaida tikai to, ka vi\u0146i Vi\u0146u m\u012bl (Hoz. 6: 4).<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 kontekst\u0101 J\u0113zus uzsv\u0113ra, ka Dieva atp\u016bta tiek nodro\u0161in\u0101ta t\u0101p\u0113c, ka cilv\u0113kam ir j\u0101gl\u0101bjas (Marka 2:27). \u0145emiet v\u0113r\u0101, ka uz Sabatu ir atsauce vienskaitl\u012b, tas ir, uz apsol\u012bto atp\u016btu, kas ir Kristus, nevis ikned\u0113\u013cas sestdien\u0101s.<\/p>\n<p>Tas bija br\u012bdis, kad J\u0113zus atsauc\u0101s uz sevi k\u0101 par Cilv\u0113ka D\u0113lu, jo vi\u0146\u0161 ir cilv\u0113ku un pat sabatu Kungs (Marka 2:28).<\/p>\n<p>T\u0101 k\u0101 J\u0113zus un vi\u0146a m\u0101cek\u013ci neiev\u0113roja t\u0101du pa\u0161u praksi k\u0101 farizeji, vi\u0146i k\u0101rdina Kristu, vaic\u0101jot:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>&#8220;Vai ir likum\u012bgi \u0101rst\u0113ties sestdien?&#8221;<\/strong> (Mt 12:10). Un atkal J\u0113zus sabat\u0101 dziedin\u0101ja.<\/p>\n<p>Kristus aps\u016bdz\u0113t\u0101ji bija izcili likumsargi, bet pat sabata iev\u0113ro\u0161ana J\u0113zus p\u0101rmeta vi\u0146iem, sakot:<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cVai Mozus jums nedeva likumu? un neviens no jums neiev\u0113ro likumu. K\u0101p\u0113c tu mani m\u0113\u0123ini nogalin\u0101t? \u201d<\/strong> (J\u0101\u0146a 7:19).<\/p>\n<p>T\u0101p\u0113c jebkura pav\u0113le, lai mekl\u0113tu Dievu caur dien\u0101m, ir v\u0101j\u0161 un slikts arguments, jo \u0161\u0101da prakse noved cilv\u0113ku tikai pie vi\u0146iem, nevis pie Dieva, jo Vi\u0146am kalpot ir iesp\u0113jams tikai gar\u0101 un paties\u012bb\u0101.<\/p>\n<p style=\"padding-left: 40px\"><strong>\u201cBet tagad, zinot Dievu vai dr\u012bz\u0101k b\u016bdams paz\u012bstams Dievam, k\u0101 j\u016bs atgriez\u012bsities pie tiem v\u0101jiem un nabadz\u012bgajiem rudimentiem, kuriem atkal v\u0113laties kalpot? J\u016bs glab\u0101jat dienas, m\u0113ne\u0161us un laikus, un gadus. Es baidos no jums, kas neesat velt\u012bgi str\u0101d\u0101jis pret jums \u201d(<\/strong>Kol 4: 9-11), jo likums tiek izpild\u012bts vien\u0101 bausl\u012b\u00a0<strong>\u201cJo viss likums ir piepild\u012bts ar vienu v\u0101rdu, ar \u0161o: j\u016bs m\u012bl\u0113sit savu tuv\u0101ko k\u0101 sevi pa\u0161u\u201d<\/strong> (Gal 5:14) un pest\u012b\u0161anu, ticot, ka Kristus ir Dieva D\u0113ls (J\u0101\u0146a 3:23).<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Kristus ir atp\u016bta, \u012bsts veldz\u0113jums noguru\u0161ajiem, jo \u200b\u200bcaur Vi\u0146u ir iesp\u0113jama patiesa piel\u016bg\u0161ana.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":34,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[4,23],"class_list":["post-33","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-sem-categoria","tag-atputa","tag-patiesa"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=33"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/33\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/34"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=33"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=33"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/estudosbiblicos.org\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=33"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}